Ziņojums par projektu LU 68. zinātniskajā konferencē

Uldis Bethers, Aija Dēliņa, Andis Kalvāns, Tomas Saks, Valdis Vircavs, Jānis Virbulis 2009. gada decembrī uzsākts darbs ESF līdzfinansētā projektā „Starpnozaru zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem”. Sadarbojoties LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Fizikas un matemātikas un Ķīmijas fakultātes un LLU Lauku inženieru fakultātes pētniekiem un studentiem, projektā plānots izveidot matemātisko modeļu sistēmu pazemes ūdeņu pētījumiem Baltijas artēziskajā baseinā Latvijas teritorijā. Pazemes ūdeņi ir nozīmīgs dabas resurss, kurš, lai arī ir atjaunojams, bet nav neizsmeļams. Līdz ar to, padziļinātas zināšanas un labāka izpratne par procesiem, kas nosaka un ietekmē pazemes ūdeņu apriti un ķīmiskā sastāva variācijas Baltijas artēziskajā baseinā izraisa ne tikai zinātnisku interesi, bet tam ir arī saimnieciska nozīme. Izveidotā datormodeļu sistēma tiks izmantota, lai padziļināti pētītu:

• ūdens apriti Baltijas artēziskajā baseinā (PUMa/BABLA),

• pazemes ūdeņu aprites evolūciju pēcledus laikmetā (PUMa/PALEO),

• klimata izmaiņu ietekme uz gruntsūdeņu režīmu (PUMa/GRU).

BABLA: sadarbībā ar igauņu pētniekiem, tiks analizēts pazemes ūdeņu vecums izmantojot izotopu un CFC metodes, modelēta pazemes ūdeņu aprite ķīmiskā sastāva anomāliju zonās, piemēram, Rīgas apkārtnē, kur jau izsenis novērotas paaugstinātas hlorīdu un sulfātu koncentrācijas aktīvās ūdens apmaiņas zonas ūdeņos un kas tiek saistīts ar sāļo ūdeņu pieplūdi no dziļajiem horizontiem, tiks pētīta dzelzs savienojumu aprite pazemes ūdeņos. PALEO: izmantojot matemātiskos modeļus par esošo situāciju, tiks mēģināts rekonstruēt iespējamo pazemes ūdeņu aprites evolūciju pēcledus laikmetā, lai izprastu, kā mainījies pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs sākot no pēdējā apledojuma beigām, un kā mainījušās pazemes ūdeņu plūsmas, barošanās un atslodzes apgabali. GRU: tiks pētīta klimatisko rādītāju izmaiņu ietekme uz gruntsūdeņu apriti, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu mijiedarbība un to ietekmējošie faktori, antropogēno slodžu ietekme uz pazemes ūdeņiem. Pētījumi pārsvarā tiks veikti izvēlētos modeļiecirkņos, kur tiks veikti detalizēti ūdens sastāva un režīma novērojumi, un rezultāti iestrādāti izveidotajos matemātiskajos modeļos, tādejādi uzlabojot matemātisko modeļu precizitāti tieši seklo pazemes ūdeņu pētījumos. Projekta rezultāti būs izmantojami arī citos turpmākos pētījumos, piemēram, pētot hidroģeoloģiskos apstākļus dažādās tektoniskajās struktūrās, pētot atsevišķu ķīmisko savienojumu migrāciju un evolūciju hidroģeoloģiskajā griezumā u.c. Projekta pētījumu rezultāti tiks atspoguļoti zinātniskajās un populārzinātniskajās publikācijās, izmantoti zinātnisko darbu izstrādē, projekta pētījumos tiks iesaistīti studenti, tādejādi piesaistot akadēmiskajai videi jaunus cilvēkus. Uzsāktais projekts arī veicinās dažādu nozaru un organizāciju zinātnieku un pētnieku sadarbību, tādejādi attīstot pazemes ūdeņu modelēšanas jomu Latvijā. Konferences prezentācija šeit.